Galvas reibonis ir nevis atsevišķa slimība, bet viena no daudzu citu kaišu izpausmēm. Tāpēc sākt kaut ko lietot pēc sava prāta nedrīkst, obligāti jāapmeklē ārsts un jānoskaidro reiboņu patiesais cēlonis.
Visbiežāk galvas reibonis uznāk, kad strauji mainās gaisa temperatūra, mitrums, spiediens vai arī sākas spējš spēcīgs vējš. Spiediena izmaiņas pirmām kārtām liek “noreibt” to cilvēku galvai, kas sirgst ar hipertoniju un aterosklerozi.
Šo slimību gadījumos grūti klājas ne tikai sirdij, bet arī asinsvadiem, kas baro galvas smadzenes un iekšējo ausi (tur atrodas vestibulārais aparāts). Kolīdz nervu šūnas izjūt skābekļa badu, izjūk to saskaņotais darbības ritms, un cilvēks zaudē orientāciju telpā – viss griežas kā karuselī.
Galvas reibonis vēl nav diagnoze, bet skaidri izteikta pazīme, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā.
Mūsdienās zināmas vairāk nekā 20 slimības, kurām galvas reibonis ir viena no izpausmēm. Pašas
“nevainīgākās” no tām ir migrēna un osteohondroze, bet nopietnāko grupā ir insults, epilepsija, audzējs. Tāpēc arī ārsta apmeklējums ir tik svarīgs.
Ko darīt, ja galva noreibusi?
* Lai nepakristu, jāapsēžas vai, vēl labāk, jāatguļas. Akūtu galvas reiboņa lēkmi parasti pavada līdzsvara zudums.
* Ja galva noreibusi pirmoreiz, nav jākrīt panikā. Jāpatur prātā, ka baiļu sajūta, sirdsklauves un slikta dūša ir uzticami galvas reiboņa pavadoņi.
* Jācenšas nofiksēt skatienu uz kādu nekustīgu priekšmetu. Bet reizēm kļūst vieglāk, ja acis vienkārši aizver.
* Kolīdz rodas pirmā iespēja, jāizmēra arteriālais spiediens.